Blā blā Windows 8

jūnijs 1, 2012

Tātad es izmēģinu jaunu sensacionālo OS, kas pavisam neveikli reklamējas zem nosaukuma – Windows 8. Uzliekot WordPress “appu” iekš tā varenā “metro”, tagad varam pa taisno piesārņot wordpress blogus nemaz neatverot pārlūku. Kā tad man sanāca? Nu šis ir rakstīts tieši no tādas programmas.

Tā kā man ir pilnīgi pie muguras lejas daļas, kas notiek ar visiem maniem vecajiem blogiem, tad še jums viens jauns ieraksts, kur nobolīt acis.

Priekā!

Advertisements

Horoskopu būšana

februāris 4, 2009

 

sheep-3

Pateicoties īslaicīgam interneta trūkumam, rakstu biežums ir cietis visai dramatiski. Pieverot acis uz to, šorīt pamodos domādams par horoskopiem un to nenozīmību.

Jāsāk ar to, ka pēc loģikas nespēju sevi piespiest ticēt ikdienas pareģojumiem, lai gan neapzināti tos mēdzu pēc iespējas izlasīt.

Tiem, kas te bļauj, ka tie ikdienas murgi piepildās, varu vien teikt, ka tās ir tik vispārinātas, lietas, kas reti kad nevar nepiepildīties. Piemēram, horoskopā tev pasaka, ka šodien saņemsi ziņu no drauga, vai piedzīvosi, ko interesantu, un ja vien neesi mežcirtējs viens pats dziļi Urālu mežos, pastāv ļoti liela iespēja, ka tā arī notiks. Tik pat labi horoskopos varētu pateikt, ka šodien ēdīsi vakariņas, vai dienas beigās dosies gulēt. Teiksim šodien horoskops bija – Gribēsi riskēt. Un te nu rodamas divas iespējas: vai nu izvilksi lielo lomu, vai piedzīvosi smagāko fiasko kā kārtīgu mācībstundu. Patiešām specifiski noformulēts </sarksm off>

Galvenais iemesls, kāpēc es šitos savārstijumus neņemu par pilnu, jo vadoties pēc manas iztēles to tapšanas scenārijs ir sekojošs:

Žurnāla/Avīzes cilvēki no rīta sasēžas ap galdu, dala rakstus un uz lozītēm vai pēc brīvprātības principa nosaka, kurš nākamajai dienai varētu sarakstīt horoskopus.

Kā gan pāris spīguļi debesīs var pateikt, vai šodien ir labi pirkt kaut ko lielu, vai labāk pasēdēt un paskatīties TV? Vienīgie debess ķermeņi, kas kaut cik var ietekmēt cilvēku stāvokli uz zemes ir Mēness un dažas Saules sistēmas planētas. 

Vienīgie horoskopi, kas kaut nedaudz varētu raksturot cilvēku ir vienreizējie, kas tiek noteikti pēc dzimšanas brīža un nemainās katru dienu. Un tad pat tam maz sakara ar zvaigznēm, kā tik vien, kā Zemes atrašanās vietas noteikšana. Iespējams, ka Zemes, un citu Saules sistēmu ķermeņu atrašanās vietas var ietekmēt cilvēku (vismaz par Mēnesi to zinu droši), taču vislielākā teikšana personības attīstībā ir sociālajai videi nevis muļķīgiem pesteļiem.

Nākamā reklāmas pakāpe varētu būt, iesaistīt reklāmu horoskopos. Teiksim, visi auto ražotāji sametas kārtīgam kukulim horoskopu publicētājiem, lai tie skaidri un gaiši uzraksta, ka šis mēnesis ir ļoti labs jauna auto iegādei. 

Lai vai kā, esmu ļoti skeptiski noskaņots pret šī formāta cilvēku čakarēšanu. Katrs pats ir savas laimes kalējs. Nevajag skatīties zvaigznēs un gaidīt īsto brīdi, bet vajag kartīgī sagatavoties, lai katra diena der. Labāk pārbaudi vai tavas dzimšanas brīdī bija pilns Mēness nevis Venēra auna zvaigznājā. 

Visādi citādi dienas spiediena aptuvenais koificients ir 90%. Jostas var savilkt tikai tik tālu līdz naba sāk berzēties gar mugurkaulu. Tālākais varētu radīt zināmas neērtības staigājot. Jestrai ainiņas uzburšanai diezgan kvalitatīvs skaņdarbs no glam roka veterāniem.

Šlābanās piektdienas

janvāris 9, 2009

descartesaward

Pirmām kārtām, šodien atkal man nav par ko rakstīt, taču sevis spīdzināšanas un attīstīšanas nolūkos tomēr jāraksta. Vispār aizdomājos, kā ir ar tiem ‘lielajiem’ blogotājiem, kas sponsoru dēļ katru dienu ieraksta ko nenozīmīgu muļļājot uz vietas jau sen izrunātas lietas, galvenais, lai būtu teksts. Jāatzīst, ka vietējo vāvuļošanā īpaši neieklausos un manā RSS lasītājā no tiem galvenajiem gandrīz neviena nav. 

Es ļoti atvainojos, ja neesmu eksperts, taču kādas vāveres dēļ ir jātaisa podkāsts kurā autors:
1) noliedz acīmredzamus faktus – krīzi, savu nekompetenci
2) runātājs ir tikai viens, kas it kā diskutē pats ar sevi ar tukšiem un nepārdomātiem argumentiem
3) pēc aptuveni 5 minūšu vervelēšanas par tēmu, beigās piebilst, ka patiesībā šī lieta viņu nemaz neinteresē!

Man personīgi pietika ar pāris dienām sekošanas, šāda tipa Latvijas ‘lielākajiem’ blogeriem, lai izdzēstu viņu RSS no sava lasītāja uz neatgriešanos. Ja nav, tad nav. Ja blogu taisa tikpat saturīgu kā šis, tad paldies par kūkām!

Laikam kaut kad vajadzētu parunāt vispār par šī pasākuma jēgu un mērķiem, taču, manuprāt, Tu, dārgo lasītāj, tam vēl neesi morāli gatavs, tāpēc vēl ne vārda. 

Šodien depresijas līmenis palēnām sāka palielināties proporcionāli neapmaksāto rēķinu un draudu kaudzei. Vēl joprojām vietējie darba devēji negrib mani redzēt pat ne tuvumā saviem uzņemumiem uz pastāvīgu darbu. Tai pat laikā pāris nacionālie varoņi izteica vēlmi sadarboties, kā ar ārštata darbinieku, kā rezultātā pret paša gribēšanu pārtopu par freelanceri. Pašreizējā situācija tēvzemē arvien vairāk spiež lūkoties uz ārzemēm, neskatoties uz to, ka vēl pirms pāris gadiem biju zvērīgs patriots. Paldies, Latvijas Republikas fantastiskajai valdībai, kas netieši piespiež tās darbspējīgos iedzīvotājus aizbraukt no valsts. Skaļas ovācijas!

Bez tā, mazais kaķis šodien šausmīgi saskrāpēja roku. Pēc incidenta pašlaik plānoju operāciju, laikā kad kaķis būs aizmidzis, apgriezt viņam nagus.

Šīs dienas lielākais atklājums – humora šovs QI. Līdz šim smieklīgākais no redzētajiem, pieredzētajiem un tā tālāk. Youtubā pašsaprotami ir vesela rinda ar izgriezumiem, bet mēs visi labi zinām svešvārda – torrenti – nozīmi. Nobeidzam uz mazliet pozitīvas nots, kā pieņemts Latvijas televīziju baisākajā raidijumā – Degpunktā!

All work, no play

janvāris 8, 2009

2583897347_cdd802fc82

Jāsāk ar to, ka šodien cītīgi strādāju, tapēc nesanāca daudz laika  izklaiņoties riņķī apkārt un ievākt informāciju par kārtējiem pasaules brīnumiem.

Toties darba dienas vidusdaļā iesaistijos diskusijā par video spēļu industriju. Sāksim ar to, ka Latvijā spēļu industrija kā tāda nav vispār. Gaismas pils, zolīte un mīnusi nav gluži tas, kas pasaulē ir pazīstams zem šī cildenā nosaukuma. Izteicos, ka ļoti labprāt un ar visu sirdi un dvēseli varētu strādāt šajā sfērā, jo nu entuziasms ir daudz labāks dzinējspēks par algas čeku, taču var sapņot vien tālāk.

Jebkuram geimerim dzīvē pienāk brīdis, kad viņš saprot – viņš vēlas dot savu artavu šajā jomā un izlikt savas ģeniālās domas paša veidotā spēlē. 99% no tiem… nē drīzāk 99,99% no tiem apraujas pie pirmajiem soļiem – uzzināt, kā tad īsti spēles tiek veidotas. 

Pa tv ir bijušas neskaitāmas filmas, kur viens puišelis garažā apsēžas un ‘uzprogrammē’ spēli. Neticiet tam nevienu brīdi. Tas viss ir nolāpīti Holivudas meli, tā pat kā tas, ka visi arābi ir teroristi. Vidusmēra spēli veido vairāk cilvēku nekā vidusmēra pilnmetrāžas filmu. Tā pat ieguldītie līdzekļi vienā projektā ir daudz vairāk. Pat salīdzinoši vienkāršu spēli viens cilvēks nevar izveidot, ja vien viņam nav neirobežotas zināšanas visās jomās un tik pat daudz brīva laika. Tāpēc, dārgo spēlētāj, ja esi sadomājis, ka gribi uztaisīt savu spēli, aizmirsti, aizveries, sēdies un spēlē tālāk jau esošās!

Vienīgās spēles kuras var izveidot viens cilvēks ir tautā sauktās ‘mazās’ jeb flash spēlītes, kā arī Gaismas pils, zolīte un kas tur vēl tajā brandžā? 

Spēļu veidošana mūsdienās nav izklaide, bet pamatīgi izpleties izklaides bizness, kas līdzekļu apgrozījuma ziņā stājas blakus kino biznesam. Tad kāpēc Latvijā ir čušš? Latviešiem nav pieredzes profesionālā līmenī, attiecīgi nav zināšanas par jaunākajām tehnoloģijām, un līdz brīdim, kad viņi pa vakariem, pašmācības ceļā tās apgūs, visa pārējā pasaule jau atkal būs soli priekšā. Vienīgā izeja – jāatbrauc lielajiem onkuļiem no milzīgajām kompānijām, jāatver šeit studija ar lēto darba spēku, jāapmāca cilvēkus ar potenciālu un pamata zināšanām un tad varēsim teikt – mēs bļ.. Latvijā taisam afi..nās spēles!

Scenārijs nummur divi, būtu izmantot esošās – publiski pieejamās tehnoloģijas un uz to pamata izveidot unikālas spēles, kas būtu soli priekšā pasaulei, ne tik ļoti tehnoloģiski, kā idejiski, kas pašlaik ir pasaules spēļu industrijas vājais punkts. Visos uzņēmumos, kā jau visās sfērās, pie vadības pults ir veci resni zobārsti un advokāti, kas ne sūda nesajēdz no lietas, un izvēlas nevis jauno censoņu orģinālās idejas, bet uz jau stabilu, pārbaudītu ‘vērtību’ rēķina turpina raust savus miljonus. Rezultātā spēļu kompānijas ar skaistām, taču garlaicīgām un vienveidīgām spēlēm ir uzvarētājs, taču nogurušais zaudētājs – spēlētājs turpina vērt vaļā savu maciņu, lai iegādātos to pašu atkal, jaunā iepakojumā.

Scenārijs nummur trīs būtu dzīvot uz ‘modu’ rēķina. Modi (modifikācijas) ir jau izdotu spēļu pārtaisīšāna par interesantākiem un orģinālākiem projektiem, ar ko parasti nodarbojas spēļu fani un puikas garažās, kam šaušalīgi gribas taisīt spēles. Un tad teļa acīm gaidīt, kad kāda no kompānijām pamanīs mazos talantīgos censoņus un paņems savā paspārnē. Taču veidošanas procesā algas čeks nespīd un darbs pēc darba pa vakariem, nav izcils scenārijs.

Latvijā spēles netaisa, un tās, kuras taisa, vai nu nav nopietni uztveramas, vai tā īsti nemaz nav spēles, bet gan spēlētāju spīdzināšana ar izmocītām pašdarbnieku idejām, kuras no neviena gala nav izklaide, kur nu vēl baudāmas. Viss. Atpakaļ pie darba!

Interneta pagātnes rēgi

janvāris 7, 2009

time-machine

Šodiena sākas vakardienas jautrības noskaņā. Tas pierāda faktu, ar kādām domām iesi gulēt, ar tādām modīsies. Vakar vakara āboļu prezentācija izvērtās daudz labāka nekā biju gaidijis. 

Šodienu pavadiju attīrot savu samaitāto interneta pagātni, lai brīdī, kad kandidēšu uz prezidenta amatu neviens nevarētu uzrakt netīrus materiālus par mani. 

Ja cilvēks agrā jaunībā iemācās veidot mājaslapas, ir vairāk kā skaidrs, ka būs piesārņots pilns nets, kas vestu uz viņa jaunības nedarbiem. Un  nē, es nedošu adreses uz pornofilmām, kurās esmu filmējies naudas trūkuma dēļ, lai gan drīz būšu situācijā, ka piekritīšu uz tamlīdzīgām izdarībām. Šoreiz runa iet vairāk par ļoti zemas kvalitātes mājaslapām, kas radušās laikā, kad apguvu kas un kā. Aptuveni no operas – Šī ir mana pirmā mājaslapa, šeit nekā vēl nav, bet ceru, ka atradīsiet kaut ko noderīgu!

Attiecīgi meklējot rokā FTP pieejas vecām lapām nācās ielīst ļoti vecos un aizmirstos e-pastos. Lietas, kas uzpeldēja vaigus padarija sārtus jo sārtus ne vienu reizi vien. Protams mums visiem ir savi skeleti skapjos un pagātnes rēgi, taču, ka es biju tāds mūdzis, to es kaut kā neatcerējos. Neteiktu jau, ka pašlaik situācija būtu graujoši mainijusies kā citādi, kā tikai pa 360 grādiem. Lai vai kā, skapi iztīriju, mošķus sametu pagalmā vienā kaudzē, aplēju ar lētāko benzīnu un pielaidu uguni. Kaut kādi sīkumi gan vēl palika, jo nevarēju atrast pieeju, bet lielos vilcienos rēķini ar pagātni nokārtoti un nēsmu vairs googles pirmajās lapās ar visādām muļķībām. 

Esi pārbaudijis/jusi savu interneta pagātni? Veci konti muļķīgos portālos, vecas lapas, bildes un vēl sazin kādi brīnumi? Zini, internetā tu patiešām esi kā uz skatuves, un jebkurš var uzrakt visādus interesantus materiālus, par kuriem likt pēc tam publiski pakaunēties.

Tālāk, šodien, tika uzrakts vecais stāsts par botiem internetā. Tieši par botiem, kas reaģē uz konkrētiem atslēgvārdiem, ko lietotājs ieraksta un tad seko kāda interesanta atbilde. Pirmais piemērs ir nemieru radošs emo bērns, kas it kā pašlaik sēž kameras otrā pusē un dara, to ko liec. Tiesa visu viņs nedara, tas tika secināts, pēc slavenāko rupjību ierakstīšanas. Otrs piemērs man patīk labāk. Šis ir diezgan pavecs un darbojas tikai tekstu veidā, taču daudz interesantāks.  Šis vismaz atbild uz rupjībām, tātad iegūst bonusa punktus vērtējumā un uzvar.

Par attēlu raksta sākumā. Lai iekļautos vispārpieņemtās blogošanas normās, raksta sākumā ir jābūt attēlam, kas aptuveni apskaidro situāciju, par ko būs tālāk. Taču viss nav tik vienkārši, jo attelam ir jābūt ar nelielu humora devu un labākajā gadijumā tekstu, kas palīdzētu cilvēkiem, kuri parasti jokus nesaprot ar pirmo reizi. Pareiza izsmejoša un raksturojoša attēla izvēle blogu ierakstiem ir kritiska, jo attēli labāk piesaista cilvēku uzmanību, kā pliki teksta bloki. Attēls ņemts no googles, atkal bez autora atļaujas, taču ar atsauci, jo izskatās, ka šis attēls pārceļo no viena bloga uz otru jau vismaz 10. pakāpē, kā tas ir parasti.

 

apple_logo_rainbow_6_color2

Nevaru nociesties nepapriecājies publiski par šitādu izgājienu. Garlaikots sēžu un sekoju līdz jaunākajai informācijai no MacWorld 2009. Tad pēkšņi sāk uzpeldēt savādi teksti. 

Lapā – http://www.macrumorslive.com/ – tika dzīvajā rakstīts par katru teikumu, ko pasaka vakara vadītāji, līdz vienā brīdī lapā sāk izlekt dīvainas ziņas par Apple bosa nāvi. Tiesa lielie burti nodod, ka kaut kas nav īsti kārtībā, kam seko arī vadītāju attaisnošanās, ka viņi to nav rakstijuši. Tūlīt pēc tam seko vēl daži teksti, līdz lapa tika noslēgta, lai, acīmredzot, patriektu hakeri no lapas. Vēl joprojām tas nav izdevies. 

Šeit ir divi attēli ar tekstu pirms lapa tika noslēgta

1. attēls

2. attēls

kamēr tur pārraide tika pārtraukta, tai var sekot līdz šeit.

Nākamā stadija: dusmas

janvāris 6, 2009

bilde1

Šodien visnotaļ esmu pikts uz visu pasauli. Kaitina visas cilvēku izdarības un nenozīmīgā kašķēšanās un satraukšanās par pilnīgi idiotiskām lietām. 

Kā piemēram šis raksts  – Facebook izņem krūts barošanas attēlus. Manuprāt, ir jābūt garīgi slimam cilvēkam, lai tur saskatītu kaut ko seksuālu. Un vispār vai kāds man var izskaidrot kā gan anatomija var būt bērnam traumējoša? Skolās visiem tiek mācīts, ka bērnus atrod kāpostos un tos bērnībā baro ar zirņu biezeni un karbonādēm. Nez bērni zin no kurienes nāk piens, ko viņi ikdienā dzer? Negribu kādam te pārak sagraut visas ilūzijas, bet – NO GOVS PUPIEM! Informācijai –  bērni dabū atskatīties uz krūtsgaliem jau agrā bērnībā – beat it!

Staprcitu, es rakstīšu vēstules uz visām televīzijām, jo bērnu pamperu reklāmas ir seksuāli aizskarošas un izplata idejas par pedofīlismu, par cik, visbiežāk, tajās ir redzami pliki bērni. Gluzi tā pat kā ‘Buratino’ operas plakāts. Varbūt es esmu hipijs, bet, manuprāt, cilvēki iet daudz par tālu ar šito visu. 

Vēl joprojām auksts. Pirms pāris dienām uzsnigušais sniegs izskatās saplacis un nolietojies. Ja vien tuvāko dienu laikā nebūs jauns, smukais skats aiz loga pazudīs un paliks tikai pliks nesabalansēts aukstums. Paliks tikai Jaņ. Tad arī uz to būšu dusmigs. 

Vēl ir baigā sāpe par mūziku. Šodien sāku iedziļināties vairāk 50to, 60to gadu mūzikā. Tur rinda ar skarbiem vārdiem, un uzslavām, taču par to citreiz sīkāk. Pārāk daudz sakāmā, lai te izplūstu. Un vispār vēl ilgāk jāpapēta, jo ja vienu esmu savā dzīvē iemācijies – nevajag izdarīt pāragrus spriedumus. Patiesībā neesmu iemācijies. To es turpinu nemitīgi darīt.. Cilvēki no savām kļūdām nemācās. Tas ir pret dabas likumiem. 

Negribu gan lieki te spriedelēt par valdībām, jo nav vēlme tikt nošautam kādā kāpņutelpā vai izskatīties pēc paranoiska hipija. Šīs dienas tēma, šķiet ir nedienas ar Saeimu. Šodien pavisam oranžā portālā izlasiju, ka iekš 13. janvāra bariņš cilvēku ir stingri nolēmuši iet pasaldēt locekļus par godu kārtējai valdības atlaišanai. Attiecīgi par tēmu mums te izvērtās diskusija – vajag iet vai nevajag. Ir jēga vai nav. Pie slēdziena vēl nenonācām. Noslēgumā zemāk viens tematisks video, tiesa gan ASV kontekstā. Par LV, šķiet, neviens Depeche Mode fans vēl nav paspējis samontēt.

Šodien jūtos cilvēcē vīlies. Ar visām labajā un uķi ķuķi foršiņajām lietiņām, neloģiskajām valentīnu dieniņām, helovīniņiem, romanticiņu, Ļeņiņiņu, Staļiņiņu, draudziņiem, albūmiņiem, Britu poprociņu, ēdamo apakšveļiņu, maziem medus trauciņiem un jaukiņiem pūkainiem izbāstiem zaķīšiem rotaļu veikaliņos cilvēce tomēr ir pilnīgi slima un stulba, un ja kāda komēta sadomās tomēr ietriekties zemē, un Brūss Villis nebūs tajā brīdī uz vietas – cilvēce to būs effin pelnijusi!

P.S.  Sākuma bilde ņemta no šejienes, bez autora atļaujas, taču ar atsauci! Mēs taču negribam nepatikšanas no vispasaules tiesībsargājošajam iestādēm. Un vairāk par visu, es cienu autora darbu.